Latviski | English
  Ziņas un aktualitātes
Braukšanas apstākļi
Satiksmes ierobežojumi būvniecības darbu laikā
Transportlīdzekļu maksimālās masas ierobežojumi
Kā transportlīdzekļu vadītāji Latvijā ievēro braukšanai pieļaujamo transportlīdzekļa pilno masu?
Autovadītāja izvēlētais braukšanas ātrums
Ziemas dienests
Darba piedāvājumi
  Autoceļu nozares padome
  XXVII Baltijas ceļinieku konference
  Par Latvijas Valsts ceļiem
  Latvijas autoceļi
  Iepirkumi
  Projekti
  Ceļu satiksmes organizācija
  Finansiālā darbība
  Publikācijas
  Autoceļu Avīze
  Noderīgi - pa ceļam
  Jautājumi un atbildes
  Lapas karte
  Meklēt lapā:
 
 Maršrutu kalkulators:
no:
līdz:
 Aptauja:
 Kas, pēc Jūsu domām, vairumā gadījumu ir vainojams pie lielā cietušo skaita uz gājēju pārejām?
Bezatbildīgie gājēji
Pārgalvīgie autovadītāji
Neatbilstošas gājēju pārejas
 






Satiksmes ierobežojumi būvniecības darbu laikā
Braukšanas apstākļi
Autoceļu Avīze 2007 Nr. 1
2007. - 2009. gada būvdarbu iepirkumu plāns

 Ziemas dienests
Mīti par braukšanu ziemā

Ceļu negadījumu analīze liecina, ka lielākā daļa avāriju notiek nevis sliktu laika apstākļu dēļ, bet galvenokārt autovadītāju paviršības, nepietiekamas uzmanības, nepareizas ātruma izvēles, distances neievērošanas un bīstamu braukšanas paradumu dēļ. Tādējādi situācija uz ceļiem kļuvusi bīstama un nepieņemama, - tā jāuzlabo pēc iespējas ātrāk!

Samaziniet ātrumu un nezaudējiet modrību - piemērojieties braukšanai ziemas apstākļos!

Piesardzīga braukšana vienmēr nozīmē distances ievērošanu starp jūsu un priekšā braucošo automašīnu. Nepiemirstiet, ka ziemā manevrēšanas iespējas samazinās vēl vairāk. Gadījumos, kad strauji jābremzē, jo tālāk jūs būsiet no priekšā braucošās automašīnas, jo drošāk jutīsities. Neesiet tik pārliecināts, ka variet paredzēt ceļa apstākļus. Pēkšņa vēja brāzma vai temperatūras pazemināšanās nozīmē to, ka ceļa apstākļi var krasi mainīties jau nākamajā kilometrā. Iepriekšminētajam pieskaitiet lielās kravas automašīnas, kas saceļ sniega virpuļus gaisā, vai sniega tīrāmās iekārtas, kas tīra ceļu. Tātad ir pietiekami daudz iemeslu, lai būtu uzmanīgs.

Daži mīti par braukšanu ziemā

  • Arī janvārī un februārī, ja ceļš ir tīrs, var braukt kā jūlijā!

  • Baidos, ka nē! Ziemā, gaisa temperatūrai pazeminoties, samazinās riepu saķere. Bez tam ceļu var klāt melnais ledus, kuru nevar redzēt un iepriekš paredzēt. Melnais ledusir plāns, caurspīdīgs ledus slānis uz ceļa virsmas. Dažkārt tas izskatās kā mitrs ceļa segums. Ja rodas aizdomas, ka braucat pa melno ledu, jūs varat to pārbaudīt, protams, ja braucat lēni un ir pietiekami daudz vietas, lai to izdarītu droši. Lai noteiktu melnā ledus klātbūtni, viegli nospiediet bremžu pedāli - ja automašīna uz šādu bremzēšanu nereaģē, ziniet, ka ceļš ir apledojis. Samaziniet ātrumu, ievērojiet distanci un esiet uzmanīgs, īpaši - šķērsojot tiltus un viaduktus vai braucot pa augstu uzbērumu, jo šajās vietās visbiežāk veidojas ledus.

  • Esmu pieredzējis autovadītājs. Man nesagādā problēmas braukšana ziemas apstākļos. Varu justies pilnīgi droši.

  • Baidos, ka nē! Jūs neesat uz ceļa viens, tāpēc esiet modrs un nekļūstiet pārgalvīgs. Nekad nevar zināt, cik pieredzējis ir blakus braucošās automašīnas vadītājs.





  • Ziemas laikā braukšana ar rādžotām riepām ir efektīvāka un drošāka.

  • Ne vienmēr. Tās labākas tikai atkalā un uz apledojuša ceļa.






  • Jo cietākas - vairāk piepumpētas riepas, jo stabilāka braukšana.

  • Nepareizi. Riepas un ceļa seguma saķeres laukums un līdz ar to arī bremzēšanas efektivitāte lielāka ir mīkstākai, zem normas piepumpētai riepai.





  • Sniegputeņa laikā ieslēdzot tālās gaismas lukturus, redzamība uzlabojas.

  • Nepareizi. Sniegputeņa laikā redzamība ir labāka, ieslēdzot tuvās gaismas. Rekomendē lietot miglas lukturus.





  • Ziemā automašīna ar automātisko pārnesumkārbu ir sliktāk vadāma.

  • Nepareizi. Viss atkarīgs no riepām, ar kādām jūs braucat, un no vadīšanas iemaņām.






  • Pats par sevi saprotams, ka satiksmes negadījumi vasarā un ziemā notiek dažādu apstākļu ietekmē.

  • Nepareizi. Satiksmes negadījumu statistika rāda, ka gan vasarā, gan ziemā galvenais negadījumu cēlonis ir neuzmanība, pārsniegts braukšanas ātrums un alkohols.



  • Ziemā satiksmes negadījumi galvenokārt notiek sniegputeņa laikā.

  • Nepareizi, arī to pierāda statistika. Sniegputeņa laikā autovadītāji brauc daudz uzmanīgāk, taču, kad laiks ir labs, kļūst manāmi paviršāki un vairāk riskē.




  • Laiks ir labs, ceļš tīrs, ledu neredz. Varu braukt kā vasarā!

  • Baidos, ka nē! Joprojām ir ziema. Gaisa temperatūrai pazeminoties, samazinās riepu saķere. Bez tam ir iespējams melnais ledus, kuru nevar redzēt un iepriekš paredzēt.




  • Ceļa apstākļi ir ļoti labi. Varu cerēt, ka viss ceļš būs labs.

  • Atkal nepareizi. Ziemas apstākļos ceļa stāvoklis var mainīties ik pēc dažiem kilometriem. Brauciet uzmanīgi!




  • Nekas nav labāks braukšanai sniegā par platām riepām.

  • Nepareizi. Platas riepas mēdz slīdēt pa sniega virsmu, bet šauras nodrošina labāku saķeri.




  • Nav atšķirības starp vissezonas un ziemas riepām.

  • Tā nav tiesa. Ir vismaz trīs iemesli, lai lietotu ziemas riepas. Protektora dziļums ziemas riepām ir aptuveni par 30% lielāks nekā vissezonas, un saķere ar virsmu daudz stiprāka, bet pateicoties protektora zīmējumam, sniegs efektīvāk tiek izstumts no riepu apakšdaļas. Turklāt ziemas riepās izmantotā gumija ir elastīgāka un efektīvāka pie zemām temperatūrām.


  • Skrāpi visdrošāk glabāt mājās uz klavierēm.

  • Atkal nepareizi! Mašīnas atbrīvošanai no sniega jākļūst par paradumu pat gadījumā, ja dodaties tikai līdz tuvākajam veikalam iepirkties. Jums, kā arī braucējiem aiz jums būs daudz labāka redzamība.



Atpakaļ pie: Ziemas dienests

Latvijas Valsts ceļi © 2004