 |
Maršrutu kalkulators: |
no: |
|
līdz: |
|
|
|
Aptauja: |
Kas, pēc Jūsu domām, vairumā gadījumu ir vainojams pie lielā cietušo skaita uz gājēju pārejām? |
Bezatbildīgie gājēji |
Pārgalvīgie autovadītāji |
Neatbilstošas gājēju pārejas |
|


|
 |
 |
|
 |
 |
Eiropas Savienības līdzfinansētie investīciju projekti |
Kohēzijas fonds pieejams Eiropas Savienības dalībvalstīm, kuru iekšžemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju ir mazāks par 90% no ES vidējā.
Eiropas Savienības Kohēzijas fonda finansējums atbilstoši Transporta attīstības nacionālai programmai ir paredzēts Trans-Eiropas autoceļu tīkla (TEN-T) attīstībai.
Minimālais projektu lielums ir 10 miljoni eiro, finansējums iespējams līdz pat 85% apmērā no projekta kopējām attiecināmām izmaksām. Konkursi tiek rīkoti saskaņā ar nacionālo likumdošanu, nevis ES vadlīnijām, kā tas ir ISPA gadījumā.
ISPA ir Eiropas Savienības strukturālās politikas pirmsiestāšanās finanšu instruments, lai sniegtu palīdzību kandidātvalstīm ar nolūku veicināt sagatavošanos dalībai Eiropas Savienības ekonomiskās un sociālās izlīdzināšanas jomā vides un transporta nozarēs. Tas tiek izmantots lielo investīciju projektu līdzfinansēšanā.
Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF) viens no Eiropas Savienības struktūrfondiem, kas paredzēts transporta infrastruktūras attīstībai.
ERAF atbalsts plānots valsts 1. šķiras autoceļu tīkla attīstībai, ar mērķi savienot svarīgākos ekonomiskās attīstības centrus ar TEN-T tīklu un, atbilstoši ES prasībām un standartiem, uzlabot autoceļu kvalitāti, satiksmes drošības apstākļus un samazināt satiksmes kaitīgo ietekmi uz apkārtējo vidi.
|
Eiropas (E) ceļu tīkls Latvijā |
|
TEN-T ceļu tīkls Latvijā |
|
ISPA projekti Latvijā |
|
Kohēzijas fonda projekti |
|
Via Baltica pamatmaršruts un pievedceļi |
|
ERAF projekti Latvijā |
Konkrētu projektu attīstība ir apskatāma zemāk uzskaitītajās sadaļās...
|
|
Lidostas Rīga pievedceļš
A daļa. Lidostas Rīga pievedceļa un ceļa pārvada pār K. Ulmaņa gatvi rekonstrukcija. Būvniecība pabeigta 2003. gadā. B daļa. Satiksmes drošības uzlabošana K. Ulmaņa gatvē, posmā no Lielirbes ielas līdz Gaviezes ielai, un K. Ulmaņa gatves un lidostas Rīga pievedceļa šķērsojuma mezgla rekonstrukcija. Būvniecība pabeigta 2004. gadā.
|
 |
|
|
Maršruts E67
Autoceļa A1 Rīga (Baltezers) - Igaunijas robeža (Ainaži) posms no 0,0. līdz 6,3. km un šķērsojums ar autoceļu A2 Rīga - Sigulda - Igaunijas robeža (Veclaicene); autoceļa A1 Rīga (Baltezers) - Igaunijas robeža (Ainaži) posms no 6,3. līdz 12,8. km (Ādaži) - posma Gauja - Lilaste projekta papildinājums; Saulkrastu apvedceļš; autoceļa A7 Rīga - Bauska - Lietuvas robeža (Grenctāle) posms no 25,0. līdz 42,9. km (Ķekava - Iecava); posms Rīga - Ķekava; E67 Via Baltica ziemeļu ievads Rīgā posmā Bukulti - Jugla - Vairoga iela. Autoceļš A4 Rīgas apvedceļš (Baltezers - Saulkalne).
|
 |
|
|
Maršruts E22
Austrumu ievads Rīgā, posms Rīga - Koknese, posms Rēzekne - Ludza - Terehova.
|
 |
|
|
TEN autoceļu tīkla uzlabojumi
Projekts sastāv no atsevišķiem rekonstrukcijas posmiem TEN-T autoceļu tīklā ar mērķi palielināt ceļa segumu un tiltu nestspēju un uzlabot satiksmes organizāciju un drošību.
|
 |
|
|
Nacionālā programma valsts 1. šķiras autoceļu attīstībai (ERAF) 2004. - 2006.
Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF) viens no ES struktūrfondiem, kas paredzēts transporta infrastruktūras attīstībai. Nozares problēmas risinājuma mērķis - veicināt uzsākto Latvijas autoceļu infrastruktūras sakārtošanas procesu atbilstoši ES prasībām un standartiem, piesaistot prioritāro projektu realizēšanai ERAF finanšu resursus, paredzot, ka tiks piešķirti nepieciešamie valsts budžeta līdzekļi projektu priekšfinansēšanai un līdzfinansēšanai. Viena no Latvijas Vienotā programdokumenta definētajām prioritātēm ir teritoriālās kohēzijas veicināšana. Mērķis sasniedzams ar dzīves kvalitāti raksturojošās infrastruktūras attīstīšanu un pieejamības nodrošināšanu visā Latvijas teritorijā. ERAF atbalsts plānots valsts 1. šķiras autoceļu tīkla attīstībai, ar mērķi savienot svarīgākos ekonomiskās attīstības centrus ar TEN-T tīklu un, atbilstoši ES prasībām un standartiem, uzlabot autoceļu kvalitāti, satiksmes drošības apstākļus un samazināt satiksmes kaitīgo ietekmi uz apkārtējo vidi.
|
 |
|
|
|
|
|
 |
|