Latvijas Valsts ceļi -> Autoceļu Avīze 2005 Nr. 8

Latviski | English

Ziņas un aktualitātes

Autoceļu nozares padome

XXVII Baltijas ceļinieku konference

Par Latvijas Valsts ceļiem

Latvijas autoceļi

Iepirkumi

Projekti

Ceļu satiksmes organizācija

Finansiālā darbība

Publikācijas

Autoceļu Avīze


	2007 Nr. 1
	2006 Nr. 12
	2006 Nr. 11
	2006 Nr. 10
	2006 Nr. 9
	2006 Nr. 8
	2006 Nr. 7
	2006 Nr. 6
	2006 Nr. 5
	2006 Nr. 4
	2006 Nr. 3
	2006 Nr. 2
	2006 Nr. 1
	2005 Nr. 12
	2005 Nr. 11
	2005 Nr. 10
	2005 Nr. 9
	2005 Nr. 8
	2005 Nr. 7
	2005 Nr. 6
	2005 Nr. 5
	2005 Nr. 4
	2005 Nr. 3
	2005 Nr. 2
	2005 Nr. 1
	2004 Nr. 12
	2004 Nr. 11
	2004 Nr. 10
	2004 Nr. 9
	2004 Nr. 8
	2004 Nr. 7
	2004 Nr. 6
	2004 Nr. 5
	2004 Nr. 4
	2004 Nr. 3
	2004 Nr. 2
	2004 Nr. 1

Noderīgi - pa ceļam

Jautājumi un atbildes

Lapas karte

Meklēt lapā:

Maršrutu kalkulators:
no:
līdz:

Aptauja:

Kas, pēc Jūsu domām, vairumā gadījumu ir vainojams pie lielā cietušo skaita uz gājēju pārejām?

Bezatbildīgie gājēji

Pārgalvīgie autovadītāji

Neatbilstošas gājēju pārejas

Satiksmes ierobežojumi būvniecības darbu laikā

Braukšanas apstākļi

Autoceļu Avīze 2007 Nr. 1

2007. - 2009. gada būvdarbu iepirkumu plāns

Autoceļu Avīze 2005 Nr. 8



Pirmais pēc neatkarības atjaunošanas Jūlija pēdējās dienās tika paziņots, ka parakstīts līgums būvdarbu uzsākšanai Saulkrastu apvedceļa pirmajos divos posmos no Lilastes līdz Ķīšupei autoceļā A1. Tas būs valstī pirmais jaunbūvētais ceļš pēc neatkarības atjaunošanas. Satiksmes ministrs Ainārs Šlesers preses konferencē izteica gandarījumu, ka viņam ir gods būt satiksmes ministram laikā, kad šis projekts tiek īstenots, un ka Latvijā ir būvfirmas, kas ir uzņēmušās atbildību veikt šos vērienīgos būvdarbus. Viņš pauda pārliecību, ka apvedceļa atklāšana būs arī īpašs stimuls Saulkrastu attīstībai, celsies turienes īpašumu vērtība. Saulkrasti varēs veidoties par pilntiesīgu kūrortu un Rīgas piepilsētu, jo šis apvedceļš tam ir svarīgs priekšnoteikums.

Būvuzraugu ziņas Saulkrastu apvedceļš. Autoceļa A7 posms Bauska - Grenctāle. Autoceļš A1 Rīga (Baltezers)–Igaunijas robeža (Ainaži), 22,44.–28,75. km. Autoceļš P4 Rīga–Ērgļi, 11,42.–16,15. km. Autoceļa A1 posms Skulte–Svētciems, 59,04.–80,66. km. Autoceļš P11 Kocēni–Limbaži–Tūja, 35,7.–38,0. km (Limbažu apvedceļš). Autoceļa A1 posms Skulte–Svētciems, 40,57.–59,00. km. Autoceļā P63 Līvāni–Preiļi tilts pār Dubnu 11,9. km. Tilts pār Bolupi Balvu pilsētā uz autoceļa P35 Gulbene–Balvi–Viļaka–Krievijas robeža (Vientuļi). Autoceļš A1 Rīga (Baltezers)–Igaunijas robeža (Ainaži), 22,44.–28,75. km. Autoceļš P1 Rīga (Jaunciems)–Carnikava, 15,8.–21,2. km. Autoceļš P105 Saldus–Ezere, 4,0.–13,3. km. Autoceļš P97 Jelgava–Dobele–Annenieki, 34,1.–42,45. km.

Darba vietu aprīkošanas nacionālās īpatnības Ministru Kabineta noteikumi par ceļu darbu vietu aprīkošanu nosaka, kā tajās jāizvieto ceļa zīmes, ierobežojošie un novirzošie tehniskie līdzekļi. Noteikumi prasa šīs zīmes un līdzekļus jeb aprīkojuma shēmu izvēlēties tā, lai tie pēc iespējas mazāk traucētu satiksmes norisi, taču arī garantētu satiksmes drošību. Šo shēmu izvēlas un vēlāk uztur pats darbu veicējs. Savukārt šo izvēli apstiprina un tās uzturēšanu kontrolē attiecīgas LVC struktūrvienības. Tāpēc Autoceļu Avīze augustā devās divos izbraukumos uz dažām Rīgai tuvām darbu vietām un Zemgales virzienā, lai pati pārliecinātos, kā būvniekiem veicas ar darba vietu aprīkošanu.

Latvijas un Austrijas sadarbība ceļu drošības paaugstināšanā Ar Latvijas un Austrijas profesionāļu kopīgiem pūliņiem Latvijas autoceļi kļuvuši daudz drošāki. Drošību uz Latvijas ceļiem paaugstina gan stikla lodītes ar augstu kvalitāti, gan pārbaudīta ceļu marķēšanas sistēma, gan profesionāla marķējumu uzklāšana. Ceļubūves uzņēmuma “A.C.B.” sadarbība ar stikla lodīšu importētāju “Klinkmann LAT” ir atslēga veiksmei, kuras sākums ir Austrijā ražoti ceļu marķēšanas materiāli. “A.C.B.” ir pirmais Latvijas uzņēmums, kas uz ceļiem izmanto trīskomponentu aukstā plastikāta marķējumus.

Īsumā Polijā: PIARC seminārs par pārvaldību. Francijā: par ceļu būvmateriāliem un zemes darbiem.

Apavu pāru mēmā liecība Tūlīt pēc Jāņiem LVC projektu vadītāji divos mikroautobusos izbrauca maršrutu Stokholma–Oslo un ar Skandināvijas kolēģu atbalstu iepazinās ar dažiem ceļubūves objektiem un abu valstu ceļu muzejiem. Laba satiksmes un ceļa aprīkojuma skola bija pašrocīga automobiļu stūrēšana. Gūtā pieredze un kolēģu sniegtie vērtējumi atspoguļoti šajā rakstā. Iespēja pašiem izjust Zviedrijas un Norvēģijas autoceļu tīklu un braucēju informēšanas un regulēšanas sistēmu bija vērtīga un noteikti iesakāma visiem, kas vēlas diskutēt par dažādu šķērsprofilu izmantošanu un satiksmes drošības uzlabošanu. Patīkami pārsteidza norvēģu ceļu muzejs pie Lillehammeres. Lieliskais jaunais Svinesundas tilts un tā būvēšanas gaita demonstrē vairākas it kā vienkāršas lietas, aiz kurām jūtama loģiska un gudra pieeja. Guvām arī atziņas par to, kā Zviedrijā un Norvēģijā risina ceļa zemju lietas.

Ceļinieki sērfo Tūjā Limbažu rajona Tūjā notika jau septiņpadsmitā Latvijas ceļinieku vējdēļošanas regate. Pieteikumus bija iesniegušas septiņas komandas, pavisam 30 dalībnieku. Līdzās individuālajiem braucieniem, kas abās dienās kopā notika deviņas reizes, pirmo reizi tika izmēģināts komandu stafetes burājums. Katrā komandā bija trīs dalībnieki, un katrs savu posmu veica ar to pašu dēli. Posmu beigušais varēja palīdzēt nākamajam dalībniekam, dēli iestumjot, kā arī pieklājības robežās traucēt sāncenšiem, šļakstīt ūdeni vai mutiski tos novirzīt no kursa. Jāatzīst, ka šīs izdarības notika visnotaļ draudzīgā un īsti labvēlīgā gaisotnē.