Latviski | English

	Ziņas un aktualitātes   Aicinām strādāt ceļu un tiltu būvniecībā   Autoceļu nozares padome   XXVII Baltijas ceļinieku konference   Latvijas autoceļu tīkls   Par Latvijas Valsts ceļiem   Projekti   Valsts un privātās partnerības projekti   Iepirkumi   Veidlapas būvdarbu izpildītājiem   Ceļu satiksmes organizācija   Finansiālā darbība   Publikācijas   Autoceļu Avīze 2008 Nr. 5 2008 Nr. 4 2008 Nr. 3 2008 Nr. 2 2008 Nr. 1 2007 Nr. 12 2007 Nr. 11 2007 Nr. 10 2007 Nr. 9 2007 Nr. 8 2007 Nr. 7 2007 Nr. 6 2007 Nr. 5 2007 Nr. 4 2007 Nr. 3 2007 Nr. 2 2007 Nr. 1 2006 Nr. 12 2006 Nr. 11 2006 Nr. 10 2006 Nr. 9 2006 Nr. 8 2006 Nr. 7 2006 Nr. 6 2006 Nr. 5 2006 Nr. 4 2006 Nr. 3 2006 Nr. 2 2006 Nr. 1 2005 Nr. 12 2005 Nr. 11 2005 Nr. 10 2005 Nr. 9 2005 Nr. 8 2005 Nr. 7 2005 Nr. 6 2005 Nr. 5 2005 Nr. 4 2005 Nr. 3 2005 Nr. 2 2005 Nr. 1 2004 Nr. 12 2004 Nr. 11 2004 Nr. 10 2004 Nr. 9 2004 Nr. 8 2004 Nr. 7 2004 Nr. 6 2004 Nr. 5 2004 Nr. 4 2004 Nr. 3 2004 Nr. 2 2004 Nr. 1   Nemēslo ceļmalā!   Lapas karte   Meklēt lapā:    Maršrutu kalkulators: no: līdz:  Aptauja:  Kas, pēc Jūsu domām, vairumā gadījumu ir vainojams pie lielā cietušo skaita uz gājēju pārejām? Bezatbildīgie gājēji Pārgalvīgie autovadītāji Neatbilstošas gājēju pārejas	Satiksmes informācijas centra diennakts informatīvais Satiksmes ierobežojumi būvdarbu laikā 2008. - 2010. gada būvdarbu iepirkumu plāns VPP projekta E77/A2 posma Rīgas apvedceļš - Sēnīte iepirkuma dokumentācija  Autoceļu Avīze 2005 Nr. 2 Mācību stunda koncesijās VPP projekts Atgriežoties pie 2004. gada laikraksta novembra numurā publicētās diskusijas “Kad pienāks koncesijām laiks?“, “Autoceļu Avīze” turpina meklēt un analizēt plusus un mīnusus, ko dod VPP modelis. Šoreiz laikrakstā publicējam Somijas Ceļu administrācijas projektu vadītāja Peka Pakalas (Pekka Pakkala) prezentācijas fragmentus par valsts un privātās partnerības pieredzi Somijas Ceļu administrācijas praksē, bet sākumā va/s – “Latvijas Valsts ceļi” reģionālo programmu daļas vadītājas Mairas Vesmanes komentārs. Domājot par Latvijas valsts galveno autoceļu sakārtošanas un attīstības plānu īstenošanu, pienācis laiks nopietni izvērtēt arī valsts un privātās partnerības (VPP) modeļa izmantojamību Latvijā. Lai gan Eiropas valstīs pēdējos gados VPP veiksmīgi tiek izmantots autoceļu infrastruktūras sakārtošanā (piem., Lielbritānija, Īrija, Spānija, Portugāle, Somija), Latvijā līdz šim pieredze līdzīgu projektu sagatavošanā un īstenošanā nav gūta. Tāpēc ļoti svarīgi būtu mobilizēt visus spēkus, lai realizētu ieceri izbūvēt automaģistrāli Rīgas–Jelgavas maršrutā kā VPP izmēģinājumprojektu (pilotprojektu), gūstot valdības un sabiedrības izpratni un atbalstu jau projekta sagatavošanas stadijā. VPP paredz nodot privātajam sektoram tiesības realizēt projektu, piemēram, apvienojot projektēšanu, būvniecību, finansēšanu, uzturēšanu un ekspluatēšanu konkrētam autoceļa posmam noteiktā laika periodā. Ieguldījumus investors atgūst, izmantojot kādu no trim finansēšanas modeļiem: autoceļa lietotāju tiešie maksājumi (maksas ceļi); “ēnu” maksājumi (valsts sektora maksājumi, pamatojoties uz faktisko satiksmes plūsmu); “pieejamības maksa” (valsts sektors maksā par autoceļa pieejamību līgumā noteiktu laika periodu). Runājot par automaģistrāles būvniecību, vispirms jāveic projekta tehniskā un ekonomiskā izvērtēšana, izvēlēties konkrētu finansēšanas modeli, tad sagatavot VPP konkursu, kas ir atšķirīgs no tradicionālā iepirkuma procedūras. Nevarēs iztikt arī bez pieredzējušiem ilgtermiņa VPP konsultantiem. Ņemot vērā pieredzes trūkumu VPP projektu realizēšanā, mums būtu jāapzina iespējas projekta sagatavošanai piesaistīt ES finansējumu. Atpakaļ pie: Autoceļu Avīze 2005 Nr. 2

Latvijas Valsts ceļi © 2004