 |
 Autoceļu Avīze 2005 Nr. 1 |
|
|
 Īsumā
Ziņas īsumā par notikumiem autoceļu nozarē: Paldies ceļiniekiem! Tikšanās Somijā. Par spraigas diskusijas tēmu izvērsās jautājumi arī par divjoslu ceļu uzlabošanu un satiksmes drošību. Biedrības Latvijas ceļu būvētājs aktivitātes. Biedrības izrādīto aktivitāšu rezultātā tiek gatavoti arī grozījumi MK noteikumos Nr. 48 Noteikumi par lielgabarīta un smagsvara pārvadājumiem, pabeigts biedrības LCB izveidotās darba grupas darbs pie dokumenta projekta Specifikācijas 2005 izstrādes, tika ierosināts atjaunot Konsultatīvās padomes darbu.
|
|
|
|
Apstiprināti pirmie trīs TEN-T līdzfinansētie projekti Latvijā
Transeiropas Transporta tīkla (TEN-T) finansiālās palīdzības komiteja ir pieņēmusi lēmumu piešķirt finanšu līdzekļus 4,5 miljonu eiro apmērā trīs Latvijas transporta infrastruktūras projektu realizēšanai. Finansiālo palīdzību diviem projektiem TEN ceļu tīkla uzlabojumiem posmos Rēzekne-Terehova un Rīga-Ķekava saņems Satiksmes ministrija, bet trešais ir Ventspils brīvostas pārvaldes ostas infrastruktūras uzlabošanas projekts. Izmantojot šo finasnsiālo atbalstu, abus autoceļu projektus paredzēts sagatavot pieteikšanai Kohēzijas fondam, t.sk. arī izstrādāt būvprojektus.
|
|
|
|
Kurzemes ceļi saņem sertifikātus
Gada nogalē va/s Kurzemes ceļi kolektīvs saņēma 3 starptautiskos sertifikātus, kas izsniegti atbilstoši sekojošu standartu prasībām: OHSAS 18001:1999 (darba drošības un profesionālās veselības sistēmas); ISO 14001:1996 (vides pārvaldības sistēmas); ISO 9001:2000 (kvalitātes pārvaldības sistēmas). BVQI - Bureau Veritas neatkarīgā sertifikācijas organizācija apliecina, ka Kurzemes ceļu vadības sistēma ir auditēta un atzīta kā atbilstoša standartu prasībām šādās darbības sfērās: Autoceļu kompleksā ikdienas uzturēšana. Ceļu projektēšana, būvdarbu veikšana, vadīšana un būvuzraudzība. Tiltu projektēšana, būvdarbu veikšana, vadīšana un būvuzraudzība. Kravu pārvadājumu veikšana. Inerto būvmateriālu ieguve un pārdošana.
|
|
|
|
LR Satiksmes ministrijas un Latvijas Pašvaldību savienības VIENOŠANĀS par pašvaldību autoceļu un ielu finansēšanai paredzētās mērķdotācijas izmaksāšanas pamatprincipiem 2005. gadā
Rīgā, 2004. gada 22. decembrī
|
|
|
|
Atbildība par satiksmes negadījumiem, kuru cēlonis ir ceļu stāvoklis
Nolaidība ir nevērīga rīcība, kas rada vai veicina negadījumu. Personai ir jābūt nolaidīgai, lai tā būtu juridiski atbildīga par citas personas materiālajiem zaudējumiem vai ievainojumu. Persona ir uzskatāma par nolaidīgu, arī tad, ja tai ir bijis pienākums rīkoties uzmanīgi un tā nav tā rīkojusies. Mums visiem ir pienākums jebkurā situācijā rīkoties ar pietiekamu un saprātīgu rūpību. Atbildība iestājas, ja negadījumi notiek tāpēc, ka persona ir bijusi bezrūpīgi nolaidīga. Ceļu īpašnieks nevar būt atbildīgs par neatbilstošu braukšanu apstākļos, kas satiksmes dalībniekam būtu jāsaredz un no kā jāizvairās. Satiksmes dalībniekiem ir pienākums skatīties, kur tie brauc. Ceļu satiksmes noteikumi nosaka, ka braukšanas ātrums ir jāizvēlas atbilstoši ceļa apstākļiem un saprātīgam braucējam jāzina, ka tā nedarot, palielinās iespējamība izraisīt satiksmes negadījumu. Jānovērtē satiksmes dalībnieka nolaidība un bezrūpība, vai tā neveicināja negadījumu. Var tikt izmantota nolaidības salīdzināšana.
|
|
|
|
Informācija par ziemas dienesta darbu
Valsts autoceļu ikdienas uzturēšana norit apstākļos, kad ceļu nozares nepietiekamā finansējuma dēļ normatīvi paredzētajā laikā neveikto tiltu remonta, seguma atjaunošanas darbu un satiksmes drošības uzlabošanas darbu (remonta deficīts) ir sasniedzis 1932 miljonu latu apmēru. Rezultātā 2116 km jeb 25,9 % no valsts autoceļiem ar melnām segām kopgaruma un 3930 km jeb 32,1 % no autoceļiem ar grants segām ir avārijas stāvoklī. Pietiekamas finansēšanas apstākļos valsts autoceļu ikdienas uzturēšanai gadā ir nepieciešami 45,3 miljoni latu. Plānotais finansējums valsts autoceļu ikdienas uzturēšanai 2005. gadā ir 22 miljonu latu apjomā jeb 48,6 % no nepieciešamā. Latvijas valdības noteiktās prasības valsts autoceļu uzturēšanai ziemā un uzturēšanas darbu veikšanas termiņi ir analogi Somijas un Zviedrijas valstu, kā arī mūsu kaimiņvalstu - Igaunijas un Lietuvas noteikumiem. Ņemot vērā 7 gadu pieredzi šo noteikumu prasību realizācijā, uzskatām, ka grozījumi MK noteikumos nav nepieciešami. Latvijā, tāpat kā Zviedrijā un Somijā, no valsts ceļu uzturēšanas uzņēmēja tiek prasīta kvalitātes vadības sistēma, kas nodrošina uzņēmēja paškontroli, ļauj pasūtītājam izsekot jebkuru uzņēmēja darbību un noteikt, vai tā atbilst izvirzītajām prasībām.
|
|
|
|
Lauku ceļu programma: paveiktais un ...
Izpildot Satiksmes ministrijas pasūtījumu, Latvijas Autoceļu direkcija 2004. gadā turpināja Ministru kabinetā apstiprinātās Lauku autoceļu attīstības programmas 2002. 2004. gadam izpildīšanu, lai to pabeigtu. Trīs gadu programmā bija sadaļas: Lauku autoceļu attīstības reģionālās nozīmes programma, kura aptvēra 228 km valsts 1. šķiras autoceļu un kuras apjoms bija 19,9 miljoni latu; Lauku autoceļu attīstības programma sakarā ar pasažieru pārvadājumu slēgšanu pa dzelzceļu, kurā ietilpa Balvu, Gulbenes, Madonas, Cēsu, Limbažu rajonu valsts 1. un 2. šķiras autoceļi 251 kilometra garumā, tās apjoms bija 3 miljoni latu; Tiltu rekonstrukcijas programma lauku autoceļos aptvēra 28 tiltus uz reģionālās nozīmes autoceļiem, tās apjoms bija 4,5 miljoni latu. Lauku autoceļu attīstības programmas 2002. 2004. gadam ietvaros kopā ar kredītu atmaksu apgūti 29,825 miljoni latu.
|
|
|
|
Orkāns Latvijas ceļmalu kokos
Sestdien 8. janvārī pievakarē ap launaga laiku ziemas dienesta dežurantam bija informācija, ka ceļa A10 Rīga - Ventspils brauktuvi daļēji aizšķērso kritis koks. Ātri tika nokomplektēta Kurzemes ceļu Ventspils filiāles četru vīru brigāde - Gunārs Čikuts, Arturs Kleins, Tālrīts Zuimačs un Artis Zuimačs. Stundas laikā darbiņš bija padarīts, un vīri devās mājup pavadīt brīvo vakaru, bet nekā: vējam turpinot pieņemties spēkā, pēc kāda laiciņa atkal jau nācās aut zābakus. Ap 22:00 vētra sasniedza orkāna spēku. Koki vētrā lūza jau pa vairākiem reizē, radīdami mežonīgu troksni melnajā tumsā. Stumbriem gāžoties mežā un uz ceļa, drebēja zeme. Šķiet, dabas stihijām piemīt viena kopīga īpašība: kā sarunājušas, tās visas pārsteidz visnepiemērotākā laikā. Kurzemē, tāpat kā citur, arī Liepājas rajonā, orkāna spēku sasniegusī vētra nesākās ierastas darba dienas sākumā, bet gan brīvdienā - sestdienā, ap pulksten diviem naktī, kad fizioloģiskā vēlēšanās gulēt ir gan atbildīgo ceļu dienestu ierēdņiem, gan šoferiem, kas steidzās ātrāk nokļūt mājās.
|
|
|
|
|
|
|
|
Autoceļu Avīze
