Latviski | English
  Ziņas un aktualitātes
  Autoceļu nozares padome
  Par Latvijas Valsts ceļiem
  XXVII Baltijas ceļinieku konference
  Latvijas autoceļu tīkls
  Iepirkumi
  Projekti
  Ceļu satiksmes organizācija
  Finansiālā darbība
  Publikācijas
  Autoceļu Avīze
2007 Nr. 4
2007 Nr. 3
2007 Nr. 2
2007 Nr. 1
2006 Nr. 12
2006 Nr. 11
2006 Nr. 10
2006 Nr. 9
2006 Nr. 8
2006 Nr. 7
2006 Nr. 6
2006 Nr. 5
2006 Nr. 4
2006 Nr. 3
2006 Nr. 2
2006 Nr. 1
2005 Nr. 12
2005 Nr. 11
2005 Nr. 10
2005 Nr. 9
2005 Nr. 8
2005 Nr. 7
2005 Nr. 6
2005 Nr. 5
2005 Nr. 4
2005 Nr. 3
2005 Nr. 2
2005 Nr. 1
2004 Nr. 12
2004 Nr. 11
2004 Nr. 10
2004 Nr. 9
2004 Nr. 8
2004 Nr. 7
2004 Nr. 6
2004 Nr. 5
2004 Nr. 4
2004 Nr. 3
2004 Nr. 2
2004 Nr. 1
  Noderīgi - pa ceļam
  Nemēslo ceļmalā!
  Jautājumi un atbildes
  Lapas karte
  Meklēt lapā:
 
 Maršrutu kalkulators:
no:
līdz:
 Aptauja:
 Kas, pēc Jūsu domām, vairumā gadījumu ir vainojams pie lielā cietušo skaita uz gājēju pārejām?
Bezatbildīgie gājēji
Pārgalvīgie autovadītāji
Neatbilstošas gājēju pārejas
 






Satiksmes ierobežojumi būvdarbu laikā
Braukšanas apstākļi
Esi cilvēks! Atkritumus iemet konteinerā.
2007. - 2009. gada būvdarbu iepirkumu plāns

 Autoceļu Avīze 2005 Nr. 2
 Īsumā
Ziņas īsumā par notikumiem autoceļu nozarē: Nominē labākos. Iepazīstieties - jauns ceļu uzņēmums. Caurspīdīgumu meklējot.
 Efektivizēt ceļu uzturēšanas darbus, optimizēt ceļu finansējumu
Februārī satiksmes ministrs Ainārs Šlesers, Autosatiksmes departamenta direktors Māris Pēkalis un va/s “Latvijas Valsts ceļi” vadība apmeklēja va/s “Centrālā reģiona ceļi” Jaunmārupes iecirkni, kur iepazinās ar ceļu uzturētāju rīcībā esošo tehniku, dispečeru darbu, kā arī tikās ar uzņēmuma speciālistiem. Ministrs uzsvēra, ka viņš ir visumā apmierināts ar darbu kvalitāti ziemas laikā, taču nav apmierināts ar sabiedrības informēšanu par ceļu stāvokli. Vienlaicīgi satiksmes ministrs Ainārs Šlesers atzina, ka ceļu uzturēšanas darbus ir iespējams un nepieciešams efektivizēt.
 Mācību stunda koncesijās
Atgriežoties pie 2004. gada laikraksta novembra numurā publicētās diskusijas “Kad pienāks koncesijām laiks?“, “Autoceļu Avīze” turpina meklēt un analizēt plusus un mīnusus, ko dod VPP modelis. Šoreiz laikrakstā publicējam Somijas Ceļu administrācijas projektu vadītāja Peka Pakalas (Pekka Pakkala) prezentācijas fragmentus par valsts un privātās partnerības pieredzi Somijas Ceļu administrācijas praksē, bet sākumā va/s – “Latvijas Valsts ceļi” reģionālo programmu daļas vadītājas Mairas Vesmanes komentārs. Domājot par Latvijas valsts galveno autoceļu sakārtošanas un attīstības plānu īstenošanu, pienācis laiks nopietni izvērtēt arī valsts un privātās partnerības (VPP) modeļa izmantojamību Latvijā.
 Valsts un privātsektora partnerība Somijas ceļu administrācijas praksē
Pirmais VPP projekts, kas realizēts Somijā, ir autoceļa E75 būvniecība. To visā pilnībā var uzskatīt par veiksmīgu, jo sasniegti plānotie sociālie ieguvumi: sabiedrība ietaupījusi uz satiksmes negadījumu skaita samazināšanos un guvusi arī laika ietaupījumu. Ceļa lietotājiem uzlabojušies braukšanas apstākļi, ātrs un prognozējams kļuvis brauciena laiks, augstāks satiksmes drošības un ceļu uzturēšanas līmenis. Savukārt kā pakalpojumu sniedzēja ieguvumus var minēt: peļņu; to, ka akcionāriem un bankām projekts dod plānoto atdevi; ilglaika nodarbinātība; labu pieredzi turpmākajiem projektiem; augsto prestižu, ņemot vērā klientu apmierinātību un progresīvo pieeju ceļu būvniecībai.
 2005. gada būvdarbu iepirkumu plāns
Tabulā doti plānotie iepirkumu izsludināšanas datumi, precīzu informāciju par iepirkumiem skatīt Iepirkumu uzraudzības biroja mājas lapā.
 Starptautiski pasākumi un izstādes martā
Spānija: būvmašīnas. ASV: bitumens, asfalts, virsmas apstrāde. Šveice: polimērkompozīti tiltos.
 Tālākizglītība autoceļu nozarē
Pagājušā gada novembra beigās Rīgā viesnīcas “Bergs” konferenču zālē notika starptautisks seminārs, kas bija veltīts tālākizglītības problēmām autoceļu nozarē. Tajā piedalījās delegācijas un pārstāvji no Norvēģijas, Somijas, Zviedrijas, Igaunijas, Lietuvas un Latvijas. Semināra laikā klausītāji tika iepazīstināti ar tālākizglītības sistēmām katrā no minētajām valstīm. Semināra rīkotāji ierosināja katrai Baltijas valstij atsevišķi un Ziemeļeiropas valstīm kopīgi izstrādāt vēlamo tālākizglītības sistēmu. Latvija vienojās par šādu sistēmas shēmu.
 Tuvojas pavasaris
Pavasarī, ceļa pamatnei atkūstot un pārmitrinoties, ceļa segas nestspēja stipri samazinās. Lai autoceļu tīkls neietu bojā, Latvijā un tās kaimiņvalstīs Zviedrijā, Somijā, Igaunijā, Lietuvā un Krievijā, pavasara šķīdonim iestājoties, ierobežo smagsvara transportlīdzekļu pārvietošanos. Latvijā katru gadu tos ierobežo apmēram 12 000 km valsts autoceļu, visos Latvijas rajonos.
Latvijas Valsts ceļi © 2004