 |
 Autoceļu Avīze 2006 Nr. 1 |
|
|
 Pavērsiens finansēšanā: pieauguma prognozes
2005. gads autoceļu nozarē iezīmējās ar vairākām nozīmīgām Satiksmes ministrijas iniciatīvām to vidū ar priekšlikumiem autoceļu finansējuma palielināšanā un plānotā finansējuma pieauguma novirzīšanā valsts galveno autoceļu sakārtošanai. Satiksmes ministrijas priekšlikumus atbalstīja gan valdība, gan Saeima, un 2005. gada 20. oktobrī pieņemtie grozījumi likumā Par autoceļiem aizsāka būtisku pavērsienu autoceļu finansēšanā. Pēc šiem grozījumiem, autoceļu finansēšanai katru gadu tiks novirzīta daļa plānoto valsts budžeta ieņēmumu no akcīzes nodokļa par naftas produktiem, pie tam 2007. gadā ne mazāk kā 65 %, 2008. gadā ne mazāk kā 70 %, 2009. gadā ne mazāk kā 75 % un 2010. gadā ne mazāk kā 80 %. Kopā ar plānotajiem valsts budžeta ieņēmumiem no transportlīdzekļu ikgadējās nodevas, valsts un pašvaldību autoceļu finansējums turpmākajos gados būtiski pieaugs.
|
|
|
|
Īsumā
Atklāsme 2006. Centrālā reģiona ceļi pirmie: kaisāmā mašīna ar darba uzskaites automātiku
|
|
|
|
Ofensīva pret latvāņiem
LR Vides ministrija ar 2005. gada 4. oktobra rīkojumu Nr. 312 izveidojusi darba grupu, kas izstrādā Latvāņu platību samazināšanas nacionālo programmu 2006.2010. gadam. Darba grupā piedalās arī va/s Latvijas Valsts ceļi Ceļu uzturēšanas pārvaldes Uzturēšanas kontroles daļas speciālisti. Satiksmes ministrija atbalsta latvāņu iznīcināšanas pasākumus valsts autoceļu zemes nodalījuma joslās un uzskata, ka latvāņu pļaušana un ciršana vienlaicīgi veicama gan valsts autoceļu zemes nodalījuma joslā, gan tai piegulošajās teritorijās, kur tas jādara šo zemju īpašniekiem vai tiesiskajiem valdītājiem. Latvāņi valsts autoceļu zemes nodalījuma joslās aug 208,5 ha platībā, tai skaitā pie valsts galvenajiem autoceļiem 39,5 ha, pie valsts 1. šķiras autoceļiem 68,4 ha un pie valsts 2. šķiras autoceļiem 100,6 ha. Visvairāk latvāņu aug Rīgas, Tukuma, Krāslavas, Cēsu un Madonas nodaļas pārvaldītajā valsts autoceļu tīklā.
|
|
|
|
Par hidrosēšanu
Vairāku gadu garumā meklējot iespējas paaugstināt darba efektivitāti, mēģinot rast kompromisu starp uzņēmēja vēlmi nopelnīt un pasūtītāja vēlmi ieguldīt savus līdzekļus ar maksimāli iespējamu atdevi, radās izdevība iegūt informāciju par alternatīvām un netradicionālām apzaļumošanas un augsnes preterozijas aizsardzības metodēm, šajā gadījumā hidrosēšanu. Vienkāršiem vārdiem runājot, hidrosēšana ir ūdens, sēklas, mulčas (augsnes nosegšanas materiāla), mēslojuma un saistvielas maisījuma izsmidzināšana uz dažādām virsmām no akmeņainas un smilšainas pamatnes līdz pat līdzenai, auglīgai augsnei. Šo zāles sēšanas metodi galvenokārt izmanto vietās, kur tradicionālā sēšana ir apgrūtināta vai neiespējama. Tās varētu būt pārāk nelīdzenas virsmas (pārklātas akmeņiem, būvgružiem utt.) vai stāvas, kā arī līdzenas, bet kultivēšanai pārāk mitras virsmas. Hidrosēšana, piemēram, izmantojama autoceļu un dzelzceļu uzbērumu un tiltu pieeju, rekultivēto karjeru un atkritumu izgāztuvju preterozijas aizsardzībā un apzaļumošanā, dīķu un upju krastu nostiprināšanā un apzaļumošanā, kā arī mitru vietu apzaļumošanā agri pavasarī un citos gadalaikos u. tml.
|
|
|
|
Kā izmantoti pašvaldību autoceļu fonda līdzekļi?
2005. gada ceturtajā ceturksnī LVC Audita daļa veica auditu Liepājas un Kuldīgas rajona pašvaldībās, pārbaudīdama, cik likumīgi, lietderīgi un pareizi tajās izlietota mērķdotācija pašvaldību autoceļiem (ielām) laikā no 2002. līdz 2004. gadam.
|
|
|
|
Pasūtītājam vienmēr taisnība
Liktenis mūs saveda kopā ar Skultes kokostu. Sākumā uzbūvējām pievedceļu, tad kraujlaukumu pirmo kārtu. Sekoja uzaicinājums paplašināt ostas teritoriju, un tas nebija tik vienkārši, jo zeme no jūras bija jāatkaro. Tā mēs tur darbus turpinājām gadus sešus līdz pat 2004. gadam. Paralēli uzvarējām valsts konkursā par Skultes ostas ziemeļu mola būvēšanu. Ceļinieki ir pārdzīvojuši krīzes, mēs tām esam sveikā tikuši cauri, jo bija benzīntanki un ostas darbi un svārstības mūs neskāra. Pasūtītājam vienmēr ir taisnība, pat ja viņam tās nav. Šī mūsu attieksme vienmēr ir devusi augļus, arī tad, ja ir nācies ciest zaudējumus. Mēdz gadīties, ka klients stūrgalvīgi vēlas ko mūsuprāt aplamu. Mēs cenšamies pārliecināt par pretējo. Reizēm tas nelīdz, un tad neatliek nekas cits kā rīkoties saskaņā ar pasūtītāja prasībām. Bet visupirms ir mūsu darba kvalitāte un termiņi, tas ir izšķirošais uzticības iekarošanā. Visa pamatā ir cilvēki, uz kuriem var paļauties. Bez tiem nelīdzēs ne augstas klases tehnika, ne jaunākā tehnoloģija. Tad vēl ir nepieciešama arī godīga saistību izpilde pret pasūtītāju un mazliet veiksmes. Mēs kontrolējam situāciju. Dramatisku kļūdu nav bijis, finansiālu satricinājumu arī ne, un pat Krievijas krīze un banku krīze mūs nav skārušas.
|
|
|
|
|
|
|
|
Autoceļu Avīze
