 |
 Autoceļu Avīze 2005 Nr. 10 |
|
|
 Rekonstruēts ceļa posms Latgalē
13. oktobrī satiksmei atklāja ceļa SkrudalienaKaplavaKrāslava rekonstruēto posmu, kurš būtiski uzlabos satiksmi starp Krāslavu un Kaplavu. Latgales reģionam svarīgā ceļaposma rekonstrukcija tika veikta ar ERAF līdzfinansējumu, tā kopējās izmaksas bija 1,8 miljoni latu. SIA Ceļi un tilti šo rekonstrukciju uzsāka pagājušā gada jūlijā: ceļaposmam tika izbūvēts ES slodzēm atbilstošs melnais segums 9,81 kilometra garā posmā, veikta arī ūdens novades sistēmas, nobrauktuvju un autobusu pieturvietu pārbūve un uzlabota satiksmes organizācija.
|
|
|
|
Vēl viens solis Ziemeļu stīgā
21. oktobrī Valkas rajona Kārķu pagasta Vēveros atklāja rekonstruēto autoceļa ValkaRūjiena jeb Ziemeļu stīgas posmu, ko viena gada laikā atjaunoja ceļubūves firma SIA Binders. Ziemeļu stīga ir 251 km garš autoceļš, kas savieno četru Ziemeļvidzemes rajonu Limbažu, Alūksnes, Valkas un Valmieras apdzīvoto vietu centrus pierobežā.
|
|
|
|
Apsveicam!
SIA Krustpils direktors Edvīns Krūmiņš 11. novembrī svinēs 60 gadu jubileju. Darba gaitas nostrādātas vienā uzņēmumā, šogad tur jau rit 42. gads. No 1991. gada Edvīns vada ceļubūves uzņēmumu Krustpils.
|
|
|
|
Būvuzraugu ziņas
Saulkrastu apvedceļa 1. un 2. posms. Autoceļa A7 posms BauskaGrenctāle. Autoceļa E67/A1 posms SkulteSvētciems (40,57. - 80,7. km).
|
|
|
|
Kad situācija uz ceļiem svārstās ļoti dinamiski
Va/s Latvijas Valsts ceļi Ceļu uzturēšanas pārvaldes Satiksmes informācijas centrs būs Ceļu uzturēšanas pārvaldes struktūrvienība, kas savu pilnvaru ietvaros nodrošinās sabiedrības informētību par satiksmes ierobežojumiem un braukšanas apstākļiem valsts autoceļu tīklā, kā arī koordinēs saistošas operatīvas informācijas plūsmu. Satiksmes informācijas centrs ir gatavs uzsākt darbību, un tā vadītājs ir Boriss Jeļisejevs, kuru AA uzaicināja uz interviju. Centra pamatuzdevums būs apkopot un publiski pieejamu darīt operatīvo informāciju par satiksmes ierobežojumiem un braukšanas apstākļu pasliktināšanos valsts autoceļu tīklā. Centra uzmanības lokā būs brauktuves apledojumi, ceļu darbi, sastrēgumi, satiksmes negadījumi, ierobežojumi pavasara šķīdoņa laikā, kā arī citu iemeslu radītas atkāpes no ierastā satiksmes režīma. Vēl viens centra darbības virziens būs uzturēšanas uzņēmumu ziemas dežūrdienestu kontrolēšana. Bet, protams, tie visi ir paralēli veicami darbi, jo centra būtība ir cauru gadu 24 stundas diennaktī strādāt tiešraides režīmā, apkopojot un koordinējot informācijas plūsmu.
|
|
|
|
Kā projektējamas autoceļu nestingās segas: Latvijā lietoto metožu apskats
Autoceļu nozares padomes sanāksmes (20.04.2005.) lēmuma 4.1. punktā teikts, ka konsultantu firmas savā starpā vienosies par Latvijā turpmāk pielietojamo nestingo segu projektēšanas metodi un sagatavos rekomendācijas LVC par šīs metodes iestrādāšanu darba uzdevumos būvprojektēšanai. Latvijā segu projektēšanā līdz šim lietotas krievu metode BCH 46-83, amerikāņu AASHTO metode un vācu metode RStO-01. Krievu metodei vajadzīgā elastības moduļa uzlabojums aplūkots rokasgrāmatā Autoceļu nestingo segu projektēšana (1997, III-11. lpp.). Vispusīgākā ir amerikāņu metode, kuras priekšrocība ir iespēja noteikt segas darbspējas ilgumu. Vācu metodi salīdzinot ar amerikāņu metodi, redzams, ka vācu metodē apslēptais drošuma līmenis R ir 95 % un novirze no standarta S0 ir 0,35. Šajā rakstā salīdzinātas tikai jaunas vācu un amerikāņu segas konstrukcijas uz šķembu pamata. Jāaplūko arī segas konstrukcijas uz grants pamata. Īpaša uzmanība jāvelta tam, kā segas atjaunot ar pārklājumiem, līdzšinējās segas nenojaucot.
|
|
|
|
Profesionālās tālākizglītības centrs jaunajā apmācības sezonā
Galvenais jaunums tālākizglītības procesā ir tāds, ka, pēc VAS Latvijas Valsts ceļi valdes priekšsēdētāja Tāļa Straumes ieteikuma Latvijas Būvinženieru savienības valdes sēdē panākta vienošanās, ka iegūtie apstiprinošie dokumenti apliecības un sertifikāti tiks ņemti vērā kā apmācības sastāvdaļa būvprakses sertifikāta saņemšanai vai pagarināšanai. Tādēļ pašreizējās apmācību programmas tiek saskaņotas ar LBS.
|
|
|
|
Risks, darbs, panākumi
SIA A.C.B. reģistrēta 1992. gada 13. oktobrī. Īpašnieki piecas fiziskas personas: Valdis Lejnieks, Edvīns Tankelsons, Paulis Voicehovičs, Juris Brizga, Kārlis Orniks un viena juridiska persona Nouvelle Trading Ltd. (ASV). Pastāvīgi strādājošo skaits: ap 500. Gada apgrozījums, mlj. Ls: 2003. gadā 18,3; 2004. gadā 19,7; šā gada prognoze 24,0. No malas raugoties SIA Šlokenbeka rīkotājdirektors Māris Paiders attiecībā uz A.C.B. bieži lieto vārdu ģeniāli. Ar to tiek raksturots arī tas, ka A.C.B. ir vienkārši gadījies pareizajā laikā un pareizajā vietā. Ceļinieku asociācijas valdes priekšsēdētājs Kārlis Kadiķis uzskata, ka A.C.B. patiesais sākums ir meklējams vēl 80. gados Rīgas Ceļu un tiltu būves trestā, kas bija pieredzes skola arī Valdim Lejniekam. SIA L4 būvinženieris Jānis Leonīds Lācis norāda uz tādu V. Lejnieka īpašību kā tālredzība. A. Kalniņa piebilst, ka A.C.B. arvien ir vēlējies, lai viņu paveikto darbu arī novērtētu. Un tā ir tiesa, ka viņu klātais asfalts ir labākais valstī. K. Kadiķis arī piekrīt, ka A.C.B. viens pats konkursos, kur viens no atlases faktoriem ir gada apgrozījums, neko daudz nespētu panākt, tādējādi kooperācija ar 8CBR un Binderu ir neizbēgama. Šo triju kompāniju viņš nosauc vienkārši mūsu trumpis, un kā vēl citādi pie Eiropas naudas tikt? M. Paiders akcentē vēl kādu niansi A.C.B. māk vienoties, viņš nezinot viņu ienaidniekus. AA intervē SIA A.C.B. valdes priekšsēdētāju Valdi Lejnieku.
|
|
|
|
|
|
|
|
Autoceļu Avīze
